Par pagastu

Amb_KontursSkaitļi un fakti

Ambeļu pagasta teritorijas kopplatība ir 6934 ha t.s. LIZ 3838 ha, meži 2143.5 ha. Pagasta teritorijā darbojas 18 zemnieku saimniecības ar juridiskās personas statusu un 419 piemājas saimniecības.
Galvenā nodarbošanās pagastā ir lauksaimniecība : piena lopkopība, graudu ražošana, liellopu audzēšana.
Pagasta teritoriju šķērso 2 kategorijas valsts autoceļi: Vasiļova – Višķi – Grāveri un Višķi – Aglona.
Pašvaldības ceļu kopgarums ir 66.7 km. t.s. ceļi ar grants segumu 35.74 km. Pagasta centru Ambeļus ar Daugavpili savieno ceļš ar asfalta segumu.
Pagasta teritorijā ir viena Ambeļu sakaru nodaļa.
Darbojas divi privātveikali: SIA „LOTA-ODES” un Z/S „ KALNI”

 

Pagasta vēsture

Ambeļu pagasts atrodas vienā no Daugavpils rajona visattālākajiem nostūriem. Tā attālums no Daugavpils 40 km.
Ambeļu ciema padome tika izveidota 1944. gadā. 1950.gadā ar jaunās teritorijas dalījumu Ambeļu ciema padome tika iekļauta Daugavpils rajonā. Ambeļu ciema padome darbojās līdz 1954.gadam, tās teritorijā bija kolhozs „ Pamjatj Staļina” un kokaudzētava „Ambeļi”.
1954.gada jūnijā Ambeļu ciema padome tika reorganizēta, viena daļa ciema padomes tika pievienota Višķu ciema padomei, daļa Grietānu ciema padomei un daļa Augstkalnes ciema padomei.
1959.gada septembrī tika no jauna izveidota Ambeļu ciema padome, likvidējot Augstkalnes un Grietānu ciema padomes un pievienojot daļu no Višķu ciema padomes.
Ambeļu ciema padomes teritorijā uz triju kolhozu „ Pamjatj Staļina”, „Kalinina”, „Krasnaja Zarja” un kokaudzētavas „Ambeļi” bāzes tika izveidota „Pētera Stučkas” v.n.
padomju saimniecība. Tās platība bija 6674 ha t.s.tīrumu 2869 ha, pļavas 808.9 ha, ganības 516.4 ha, meži 1150.7 ha, purvi 214 ha un pārējās zemes. Saimniecības pamatdarbība bija gaļas – piena ražošana.

Ambeļu ciema padomes teritorijā bija Greižu pamatskola, Ambeļu 8-gadīgā skola, feldšeru- vecmšu punkts, bibliotēka, četri veikali, ēdnīca, klubs, kultūras nams, Greižu un Ambeļu sakaru nodaļas, Grietānu krejotava, Šķīvišku ūdensdzinavas. Ciema padomē bija 633 saimniecības un 1801 iedzīvotājs. Tuvākās bieži apdzīvotās vietas – Višķi 4 km., Špoģi 9 km., ciema padomes ziemeļrietumos atrodas Višķu ezers.
Ambeļu ciema padome 1990.gadā pārdēvēta par Ambeļu pagastu.
Ambeļu pagasta administratīvais centrs ir Ambeļu ciems. Ambeļu pagasts robežojas ar Preiļu un Krāslavas rajoniem. Pagasts robežojas ar pašu rajona Višķu un Biķernieku pagastiem, ar Preiļu rajona Aglonas pagastu un Krāslavas rajona Škeltovas un Izvaltas pagastiem.
Attālums no Ambeļiem līdz Preiļiem 36 km., līdz Krāslavai 36 km., līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai „ Višķi” 13 km., līdz galvaspilsētai Rīgai 240 km.
Pagasta teritorijā dzīvo 837 iedzīvotāji. No kopējā iedzīvotāju skaita līdz darbaspējas vecumam iedzīvotāji sastāda 23 %, darbaspējas vecuma 47.6 %, pensionāri 29.4 %. Pēc NVD datiem bezdarbnieku skaits pagastā sastāda 64 iedzīvotāji. Jāatzīmē, ka tas neatspoguļo reālo bezdarba līmeni pagastā, daudz iedzīvotāji apsaimnieko savas naturālās saimniecības un nav reģistrējušies kā bezdarbnieki. Pagastā dzīvo 12 daudzbērnu ģimeņu, 46 invalīdi t.s. 1 gr. – 4, 2 gr.- 22. 3 gr.- 20 cilvēki. 38 iedzīvotāji ir vecāki par 80 gadiem.

Pagasta iedzīvotāju nacionālais sastāvs:

  • Latvieši –  59.3 %
  • Krievi  –  32.6 %
  • Čigāni – 3.5 %
  • Baltkrievi – 2.2 %
  • Poļi – 1.3 %  u.c.

Pagasta teritorijā darbojas 2 Romas katoļu draudzes – Ambeļu Sv.Jura un Augškalnes Sv.Ģimenes katoļu draudzes.
Pagasta teritoriju šķērso Dubnas un Tartakas upes. Uz Dubnas upes darbojas 3 mazas jaudas HES, kuras pieder I.U.”NOVATORS”.
Pagasta pašvaldības teritorijā atrodas dažādi valsts un vietējās nozīmes kultūras un mākslas pieminekļi. Valsts nozīmes arhioloģijas pieminekļi – Galvānu senkapi, Glinaručas senkapi, Ļāperu pilskalns, Baranovskas pilskalns, Skromānu-Grietas kalns, Melnais kalns u.c.
Vitējās nozīmes arhioloģijas pieminekļi – Ļāperu, Vecstupeļišķu senkapi, Ambeļu parks.

Mākslas pieminekļi – Ambeļu un Augškalnes katoļu baznīcas. Ambeļu katoļu baznīcas altārs un gleznas. Cariskās Krievijas laikā tagad Ambeļu pagastā bija Ambeļu muiža (Ambeļi). Agrārās reformas laikā muižas zeme sadalīta jaunsaimniekiem, tās centru 23 ha platībā ieguva S.Pabērzs, kas izveidoja priekšzīmīgu saimniecību, kas nodarbojās ar biškopību, augļkopību, augļu koku stādu audzēšanu, lopkopību. Ambeļos bija pienotava, Šķīviškos ūdensdzirnavas.