Daba

Ambeļu pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas ZR malā. Reljefs paugurains, augstāka vieta Garšanos sasniedz 180,9 m virs jūras līmeņa. Pagasta teritoriju vidus daļā pa dziļu ieleju šķērso Daugavas pieteka Dubna, ziemeļu galā – cita Dubnas baseina upe – Tartaka, dienvidu mala atrodas Baltas un Līksnas (Leiksnas) baseinu augšdaļā. Rietumu malā pagasts robežojas ar Višķu ezeru, kura līmenis ir 101,1 m virs jūras līmeņa. Pārējie ezeri nelieli – Šekšineits (Šeškina ezers, platība 6,5 ha), Speigas (≈ 1 ha), Belinsku, Raudinkas, Jonānu, Gutas, Zabornajas, Galvānu ezers Starppauguru ieplakās nelieli purvi. Lielākais ir zemais Speigas purvs pagasta dienvidu malā (153 ha).

Ambeļu parks
Ambeļu parka platība 6.2 ha. Parks ierīkots pēc agrākā Rīgas dārzu direktora Kuphaldta izgatavotā plāna – dabiskā stilā. Parkā var atrast gandrīz visus ziemeļu zemju klimatā augošus lapu un skuju kokus un košuma krūmus.
Parka shēma
Parks izvietots brīvā ainaviskā plānojumā padziļā ieplakā starp diviem uzkalniem un uz to stāvajām nogāzēm. Parka kompozīcija balstās uz ainavām. Ainavas veido koku un krūmu stādījumi, un katra no tām rāda kaut ko īpatnēju. No parka augšējās daļas un no Ambeļu kultūras nama puses paveras krāšņs skats uz dīķi un tā „Mīlestības saliņu”. Dīķa ūdens novadgrāvis sadala parku divās daļās, kuras savieno tiltiņi. Parka rietumu mala aizaugusi un pārpurvojas, to robežo liepu aleja. Aizsargstādījums ziemeļu pusē izolē parku ar skaisti uzaugušam baltajām ¢…apsēm, ar taisniem celiņiem, kas rada noslēguma ainavu. Spirālei līdzīgi veidotie celiņi ved uz „Jāņu kalniņa” deju laukumu un estrādīti. Šeit ainavas virzītas no parka perifērijas uz dekoratīviem veidojumiem parka iekšienē. Šādu dekoratīvu veidojumu lomu galvenokārt pilda prasmīgi izveidotie skuju un lapu koku masīvi. Plašos skatus nomaina slēgti stādījumi celiņu malās, vietām seko pārrāvumi un atkal slēgti lieli kokaugu grupējumi. Apmeklētāju priekšā ainavas nepārtraukti mainās. Ikviena koku grupa ainavā no dažādiem skatu punktiem maina savu izskatu. Parka dendrologijā pavisam ir 19 vietējās un 38 introducētās koku un krūmu sugas, dažas no tām ir unikālas un retas. No vietējām koku un krūmu sugām parkā daudz kļavu, ošu, apšu, ozolu, liepu, gobu, bārbeļu, lazdu, segliņu un rožu. Vērtīgākās introducētās sugas: garzvīņu baltegle, Eiropas un Sibīrijas lapegle, Eiropas ciedru priede, Kanādas egle, veimutpriede, zilganā duglazija, Tatārijas kļava, melnaugļu aronija, parastais ligustrs, Tatārijas sausserdis.
Parks ir viens no iecienītākajiem ekskursiju objektiem un laba atpūtas vieta. Vasarā lielie koki ar savu lapotni patiešam izskatās lieliski. Sēru goba parka apmeklētājus pasargā no lietus un saules tveices. Sarkanā kļava ir sevišķi dekoratīva pavasarī, kad kailos zarus klāj spilgti sarkani ziedi. Visas koku un krūmu grupas un to kombinācijas ievērojami mainās ne tikai pa gadalaikiem, bet arī dienas laikā tajās ir ļoti atšķirīgas gaismas un ēnas ainavas, kas patiešām piešķir parkam citu izskatu.
Ambeļu parks ir dabas rota – visos gadalaikos skaists! Pavasarī svaigā gaiši zaļā lapu plaukumā, vasarā tumšā zaļumā, rudenī dažādā zeltītā lapu nokrāsā, ziemā sarmojumā un piesnigušā sniegā.